3. oktobrī notika 15. Saeimas vēlēšanas. Taču pirmoreiz arī visu nedēļu pirms tam visos vēlēšanu iecirkņos cilvēkiem bija iespēja nodot savu balsi glabāšanā. Limbažu novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Andra Luste, raksturojot šo laiku, atzīst, ka gan darbdienas līdz 3. oktobrim, gan pati vēlēšanu diena 19 mūsu novada iecirkņos aizritēja rosīgi. Kaut procentuāli šoreiz nobalsoja mazāks balsstiesīgo skaits nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, cilvēku aktivitāte bija pietiekama liela. Iecirkņos veidojās arī balsotāju rindas, jo gana ilgu laiku allaž prasa personu dokumentu skenēšana. Darbdienās, kad varēja nodot balsi glabāšanā, lielākais vēlētāju pieplūdums bija abos Limbažu iecirkņos – kultūras namā un domes ēkā, tāpat piepilsētā Jūras ielā 58, arī Salacgrīvā un Alojā. Pašā vēlēšanu dienā ierasti visvairāk balsotāju ir Limbažos un Salacgrīvā. – Tā kā Saeimas vēlēšanās cilvēki var balsot jebkurā iecirknī Latvijā, jau iepriekš varējām prognozēt, ka vairāk būs arī Liepupē un Skultē, jo tur piestāj braucēji, kuri kaut kur dodas pa «Via Baltica», – tradicionālo tendenci raksturo A. Luste. Taču, piemēram, Puikulē nobalsoja mednieku kolektīvs, kas ieradās ar autobusu.
Pirms šīm vēlēšanām īpaši daudz tika runāts par drošību un arī rīcību iespējama apdraudējuma gadījumā. Par laimi, nekas tāds nenotika. – Lielu vērību notiekošajam veltīja gan Valsts un pašvaldības policija, gan Drošības dienests. Viņi gādāja, lai viss ir kārtībā pie iecirkņiem, apkārtnē, savukārt iecirkņu vēlēšanu komisijas lietišķi un atbildīgi darīja savu darbu, – A. Luste ir pateicīga visiem, kuri strādāja komisijās. Gandarījums, ka nebija nekādu domstarpību un incidentu vēlēšanu norisē. Tiesa, komisijām padaudz nācās atbildēt uz balsotāju jautājumiem, kuri šeit vēlējās balsot par premjeru Andri Kulbergu un meklēja viņu sarakstā. Taču premjers nekandidēja Vidzemē, bet gan Rīgas apgabalā. Apvienotā saraksta reklāmas, kurās viņa ģīmetnei blakus bija uzraksts Vidzeme, balsotājus maldināja. Iespējams, kādu no vēlētājiem, kuri nedēļas laikā nodeva balsi glabāšanā, šis apjukums vēlāk pamudināja savu izvēli mainīt. A. Luste teic, ka to, kuri nolēma 3. oktobrī pārbalsot, netrūka. – Manuprāt, šāda iespēja būtu jāatceļ. Cilvēkam atbildīgi jāizdara sava izvēle jau pirms balsošanas, nevis katru dienu domas jāmaina. Vai tiešām to nevar izdarīt ar vienu reizi? Diemžēl šī pārbalsošana 3. oktobrī radīja aizkavēšanos ar balsu skaitīšanu, jo Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā bija jāpārbauda, vai nav bijuši atkārtotie balsojumi. Tikmēr iecirkņu komisijas vairākas stundas pacietīgi gaidīja, kad varēs sākt skaitīt balsis, ko šajās vēlēšanās atkal darīja ar rokām. – Taču komisijas izturēja un viss godam ir paveikts. Malači! – uzslavē A. Luste, tomēr neslēpj vilšanos, ka valstiski viss atkal nenotika tik raiti, kā tika solīts pēc problēmām pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā. – Tagad mums vēl jāpabeidz visas dokumentācijas sakārtošana un jāgaida oficiālais vēlēšanu rezultātu apstiprinājums, – turpmāko iezīmēja A. Luste. Saeimas vēlēšanu rezultāti acīmredzot nesīs izmaiņas Limbažu novada domes sastāvā, jo parlamentā varētu būt ievēlēts Dagnis Straubergs. – Tiklīdz būs oficiālie rezultāti, gaidīsim Strauberga kunga iesniegumu un aicināsim nākamo no «Apvienotā saraksta» kļūt par domes deputātu, – sacīja novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.
Lailas PAEGLES teksts un foto
3. oktobris Alojā, Staicelē, Limbažos
Apmeklējot trīs novada pilsētas un trīs iecirkņus, skaidrs – cik cilvēku, tik viedokļu. Taču kopējā atmosfērā bija jūtama vilšanās par partijām un politiķiem, kuri ir pie varas. Un vēl bija labi jūtama atšķirība tajā, kā uz šīm vēlēšanām skatās jaunieši un vecākas paaudzes.
Dienas vidū Alojas kultūras namā izvietotajā vēlēšanu iecirknī bija neliela, bet samērā stabila cilvēku plūsma. Iecirkņa darbinieki pastāstīja, ka visaktīvāk ļaudis nākuši no rīta, pēc tam lielāks pieplūdums bijis ap pulksten vienpadsmitiem. Iecirkņa vadītāja Sigita Muķele-Bernharde apliecināja: – Šodien cilvēki ir diezgan aktīvi un labi noskaņoti. Taču pēc sarunām ar vēlētājiem tik viennozīmīgs priekšstats neradās. Jānis, kurš nāk no Alojas, bet jau daudzus gadus dzīvo Rīgā, bija skarbs: – Nebija vērts nākt, bet pilsoniskais pienākums jāpilda. Skaidrs, ka domāju, par ko balsot, bet patiesībā no lielākā sūda izvēlējos mazāko. Nav šobrīd partijas un cilvēku, par ko balsot. Kā Šlesers var būt viens no sarakstu vadoņiem, ja viņam ir aktīva krimināllieta un daudz pārkāpumu arī pirms tam?! Bet daudzi iet un balso! Cilvēkiem atmiņa ir vienas dienas garumā. Tie, kuri ir lasījuši sarakstus, iepazinušies ar programmām, partiju darbiem, ir vien daži procenti no visas kopējās masas. Pārējie iet balsot, lai tikai nenāktu krievi. Būtībā – tikai kaut kādu polarizētu jautājumu dēļ. Viņam piebalsoja arī Edvards, ar kuru kopā abi bija atbraukuši uz iecirkni: – Uz to mēs ejam arī tagad – «Latvija pirmajā vietā», visticamāk, dabūs daudz balsu, un tad pārējās krasi atšķirīgās partijas, kurām teorētiski vajadzētu aizstāvēt katrai savu nostāju, apvienosies, lai tikai Šlesers nenāktu pie varas. Un ko tālāk? Viss kā iepriekš? Savukārt alojiete Vija Ulme bija gatava balsot viena konkrēta cilvēka dēļ: – Ir viens cilvēks, uz kuru es ceru. Ja viņš nebūtu sarakstos, nenāktu.
Sarunās atklājas, ka jaunākiem cilvēkiem tomēr ir pozitīvāks skats. Alojiete Zane Riņķe sociālajos tīklos pamanījusi šogad īpaši izteikto jauniešu aktivitāti: – Jauni cilvēki – divdesmitgadnieki – uzsver, ka ir jāiet balsot. Ja paliec mājās, tas nozīmē atdot balsi par kādu citu, kuru tu negribi. Viņai pašai nav vajadzējis ilgi domāt, par ko balsot: – Varbūt tāpēc, ka ir pazīstamie, ir ticība cilvēkiem. Kuras tēmas šķita svarīgas? Man, piemēram, šobrīd aktuāla ir izglītība bērniem un medicīna.
Vēlēšanu iecirknis, kas iekārtots dienas aprūpes centrā Staicelē, dienas vidū bija tukšs. Iecirkņa darbinieki pastāstīja, ka vislielākais pieplūdums bijis no rīta. Taču, šķiet, paēduši pusdienas, staicelieši un apkaimes iedzīvotāji atkal sāka ierasties. Starp viņiem bija arī staicelietis Uldis, kurš iecirknī ieradās lielā steigā un ātri gribēja doties projām. Tāpēc saruna bija īsa un viņa komentārs bargs: – Diezgan bāli saraksti. Un ticība, ka kaut kas varētu mainīties, minimāla. Tad nu izvēlējos tā – lai netrāpītu uz lāci, nobalsoju par vilku. Ungurpiliete Sandra Bērziņa bija filozofiskāk noskaņota: – Gundars Āboliņš ļoti labi bija ierakstījis «Facebook». Viņš Latgalē, kur šmakovku taisa, bija dzirdējis meistaru teikto: “Lai sanāktu laba, svarīgi sākumu un beigas – tātad galvu un asti – “nogriezt””. Vidus esot labs. Tas mani “uzrunāja”, tālab tiešām sāku skatīties, kas ir tajā politiskajā “vidū”. Tas tā – ar humoru. Īstenībā sirds diezgan smaga. Gribas, lai notiek kādi brīnumi un rodas vairāk darbavietu, lai skolas saglabājas, jo tās tomēr ir pamatu pamats. Jaunieši nav ieinteresēti laukos palikt, ja bērni tur nevar izglītoties. Staicelē izdevās satikt arī pozitīvāk noskaņoto Esteri Kalniņu, kura kopā ar vecākiem bija atnākusi balsot pirmo reizi. Esterei tas bijis svarīgi: – Tāds patīkams satraukums bija nākt uz šejieni. Pati izdomāju, par ko balsot. Internetā bija «Partiju šķirotava», to izpildīju un sapratu savu izvēli. Vecāki arī pirms nākšanas vēl sprieda, par ko atdot savas balsis, bet man viss jau bija skaidrs.
Limbažos pat pēcpusdienā veidojas balsotgribētāju rindas. Lai arī nogurusi, 603. iecirkņa priekšsēdētāja Inita Šeldere bija apmierināta ar redzēto: – Viss rit plūstoši. Atnākušie pacietīgi stāv rindās un pat priecājas, redzot daudzos citus balsotājus. Ir sajūta, ka cilvēki ir aktīvāki nekā pašvaldību vēlēšanās. Pēc sarunām ar tikko nobalsojušajiem kļuva skaidrs, ka viedokļi par vēlēšanām ir atšķirīgi. Bija arī cerīgi noskaņoti vēlētāji, tostarp Iveta: – Ceru, ka būs citādāk un nebūs vairs dažādi trakumi. Izvēlējos pēc tā, kas pieredzēts saskarē ar partiju pārstāvjiem. Limbažnieki Raitis un Iveta bija noskaņoti piesardzīgi optimistiski. Raitis izjūtas saistīja ar kopējo situāciju Latvijā: – Skalā no viens līdz desmit mēs vispār esam kaut kur pa vidu. Bet tā glāze ir pa pusei pilna, nevis pa pusei tukša! Iveta viņu papildināja: – Iepriekšējos gados balsojām par mazāko ļaunumu no tām partijām, kas, visticamāk, iekļūs. Šoreiz pieņēmām lēmumu balsot par to, kas tiešām patīk. Varbūt tā nav tik populāra partija, bet patīk viņu pārliecība. Arī Juris Dzenis balsot bija atnācis, lai kaut ko mainītu: – Nācu ar cerību. Izvēli noteica tas, ko partija runāja, solījumi. Tāpat tas, kādi cilvēki viņiem ir. Kaut kādas debates skatījos, arī internetā pieejamo, sociālajos tīklos. Galvenais, lai kaut kas nākotnē mainītos uz labo pusi!
Mika ROMANOVSKA teksts un foto
P.S. Vēl attēlus no 3. oktobra skatiet Ausekļa mājaslapā, sadaļā Galerijas.
