Valdis UPMALIS limbažniekiem remontē ikdienas neaizstājamos līdzgaitniekus – radioaparātus un televizorus. Liktenim labpaticies, ka cilvēks ar gudru galvu un prasmīgām rokām palicis uzticīgs gandrīz izmirstošam amatam.
Par vēstures patiesību apgūšanu
– Esmu īstens limbažnieks. Tētis Aleksandrs bija pasta mašīnas šoferis, mamma Alda – farmaceite. Mamma piedzima, uzauga un pirmajos skolas gados dzīvoja Katvaru Jāņkalnos, bet drīz viņas tēvs Jānis Ķīvis Limbažos, Strautu ielā, uzcēla māju, izgatavoja arī mēbeles. Mazotnē daudz laika pavadīju netālu no pilsētas Lejasstiņķos, kur vairākās mājās radi regulāri satikās lauku darbu talkās. Tēvs mobilitātei iegādāja auto Moskvič, sauktu par Kārlīti, paša spēkiem to saķīlēja un pārkrāsoja. Man un divus gadus jaunākajam Mārim brālis Andris piepulcējās pēc septiņiem gadiem, kad ar viņa uzpasēšanu nodarboties gribējās vismazāk. Uz Limbažu 1. vidusskolu atnācu pietiekami apgaismots par brīvās Latvijas laikiem, pateicoties vecmāmiņai Martai. Viņas māsa Rasma, brālis Hermanis un vīrs Jānis laimīgā kārtā dzīvi atgriezās no Sibīrijas lēģeriem. Nebija kulaki, vācu laikā vectēvs strādāja uz dzelzceļa. Man agri pielēca, ka stāsti par sociālismu un komunismu ir propagandas pasakas.
Maksas raksts
Pilno rakstu vari lasīt ar Digitālo abonementu
Ja Tev jau ir abonements — pieslēdzies. Ja vēl nav, noformē Digitālo, E-avīzes vai Drukātās avīzes abonementu, un raksts atvērsies pilnībā.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.