Kad man ieteica satikties ar liepupieti Andu ALSBERGU, cerēju satikt veikalnieci prasmīgi apsaimniekotā bodītē. Ieraudzīju dižklēti ar saules bateriju klātu jumtu! Satiku SAIMNIECI, kura piecu lielisku pārdevēju pulciņā spēj apmierināt ne tikai liepupiešu vajadzības, bet celt godā novadnieku neparastās prasmes. Un to, izrādās, ir ļoti daudz. Kad, plašajā veikalā apmetusi loku, sāku to un čaklās darbinieces slavēt, maizītes piegādātājs ar liepupieti Andu Alsberguplati pasmaidīja: – Tāds tādu atrod! Bet nu Andas Alsbergas, dzimušas rīdzinieces, stāsts:
– Rīgā dzīvojām Suvorova (tagad Marijas) un Tallinas ielas stūra namā. Malka 5. stāvā bija jāsanes maisos. Silta ūdens nebija, līdz mums bieži neuzkāpa nekāds, tas bija traukos jāuzkrāj. Mani mazgāja uz grīdas noliktā bleķa vannītē, ūdeni sasildot uz plīts.
Maksas raksts
Pilno rakstu vari lasīt ar Digitālo abonementu
Ja Tev jau ir abonements — pieslēdzies. Ja vēl nav, noformē Digitālo, E-avīzes vai Drukātās avīzes abonementu, un raksts atvērsies pilnībā.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.