Kurpnieku Aivaru LOKMANI Limbažos pirmoreiz satiku, kad steidzami vajadzēja salāpīt mugursomu. Biju pārsteigta par vietu, kur darbnīca atrodas: tādā kā viduslaiku ieliņas atzarā. Intervijas laikā uzzināju, ka Aivars un viņa dzīves līdzgaitniece Aiva KAIDALOVA rūpējas arī par vairākiem vecpilsētas četrkājainiem bezpajumtniekiem! Kaķi, kā saukti, ieradās atrādīties. Par dzīves pabērniem viņus nenosaukt: lieliski paēduši, ar gludu kažociņu. Runājot par Likteni, Aivars pilnībā akcentēja Aivas teikto: ja tā lemts, nav vērts pretoties. Liktenis šo saskaņu bija apliecinājis, kopā savedot divus novadniekus, kuri varēja arī nekad nesatikties.
Aivara Lokmaņa stāsts, dažuviet Aivas papildināts
Piedzimu Cēsīs, bet uzaugu Limbažos. Mamma Sarmīte visu mūžu strādāja aptiekās, tētis Andris – par šoferi uz dažādiem spēkratiem, pensijā viņš aizgāja, kad beidza darbu ar ātrās palīdzības auto, Limbažos viņu visi labi pazina.
Maksas raksts
Pilno rakstu vari lasīt ar Digitālo abonementu
Ja Tev jau ir abonements — pieslēdzies. Ja vēl nav, noformē Digitālo, E-avīzes vai Drukātās avīzes abonementu, un raksts atvērsies pilnībā.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.