19. septembra rītā Salacgrīvā pie pilskalna pulcējās sporta tērpos ģērbušies bērni, jaunieši, pārīši un pat lielas ģimenes. Viņi cerēja labi pavadīt laiku, iesaistoties ikgadējā Salacgrīvas vidusskolas organizētajā skrējienā Trīs tilti. Tas norisinājās jau 44. reizi, tādēļ noteikti dēvējams par vienu no pilsētas tradīcijām.
Lai gan agri no rīta tumši mākoņi it kā vēstīja par lietus tuvošanos, līdz skrējiena sākumam laiks strauji uzlabojās. Skolotāja Inta Cirša, kura šo skrējienu organizēja vairāk nekā 20 gadus, bet nu jau divus gadus no tā atpūšas, atzina: – Mēs vienmēr domājam, kāds būs laiks. Laikapstākļi bijuši visādi. Gadījies skriet arī lietū, kad viss ir salijis un ikviens ir dubļos līdz ausīm. Kad līst, dalībnieku ir mazāk. Šoreiz kopējais skrējēju skaits bija 124, kas pēdējos gados ir aptuveni līdzīgs. Un sanākuši bija ne tikai ar skolu saistītie. Jānis Balcers, kurš sevi nodēvēja par iebraucēju, dalību skrējienā nosauca par lokālpatriotismu. Ilze Florence, kura arī sevi pieskaita iebraucējiem, stāstīja, ka viņai Salacgrīvas vidusskolā mācījušies māsas bērni, bet pašai tas ir pirmais rudens skrējiens. Kāds cits Salacgrīvā dzimušais un augušais, kurš tagad dzīvo Rīgā, atzina, ka skrējiens ir labs iemesls atgriezties, lai sajustu kopību un piederību dzimtajai vietai.
Maksas raksts
Pilno rakstu vari lasīt ar Digitālo abonementu
Ja Tev jau ir abonements – pieslēdzies. Ja vēl nav, noformē Digitālo, E-avīzes vai Drukātās avīzes abonementu, un raksts atvērsies pilnībā.
1 komentārs
Jau 44. skrējiens?! Vareni! Malači tie, kuri šo tradīciju saglabājuši un turpina.