Lauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija

Valdība 29. septembrī atbalstīja ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā visā Latvijā, lai mazinātu šī gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus situācijās, kad nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi veikt ražas novākšanu un citus sezonālos lauksaimniecības darbus. Ārkārtējā situācija būs spēkā līdz 2027. gada 10. janvārim.

Vasaras otrajā pusē Latvijā būtiski palielinājās nokrišņu daudzums, bet rudens sākumā ilgstošie un intensīvie nokrišņi vēl vairāk palielināja jau vasarā izveidojušos augsnes mitrumu, izraisot augsnes pārmirkšanu, ūdens uzkrāšanos un atsevišķās vietās arī lauksaimniecības zemju applūšanu. Tādējādi būtiski apgrūtināta lauksaimniecības tehnikas izmantošana, ražas novākšana un citu sezonālo lauksaimniecības darbu veikšana, palielinot kultūraugu bojājumu un ražas zuduma risku. Tas savukārt apgrūtina lauksaimnieku iespējas izpildīt uzņemtās saistības, tostarp saražotās produkcijas piegādes līgumus, un palielina saimniecību tiesiskos un finansiālos riskus. Īpaši izteikta nelabvēlīgo apstākļu ietekme konstatēta Latvijas rietumu daļā, tostarp Ventspils novadā. 

Situāciju pasliktina tas, ka jau ceturto gadu pēc kārtas lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, vienlaikus saglabājoties augstām ražošanas resursu izmaksām un salīdzinoši zemām produkcijas cenām. Vairāku secīgu nelabvēlīgu sezonu kopējā ietekme palielina saimniecību finanšu slogu un var apdraudēt daļas saimniecību ekonomisko dzīvotspēju.

Ārkārtējās situācijas statuss ļaus Lauku atbalsta dienestam (LAD) piemērot lauksaimniekiem atkāpes no dažādām prasībām, kas saistītas ar tiešajiem maksājumiem un investīciju projektiem. Piemēram, lauksaimniekiem nebūs individuāli jāiesniedz LAD pieprasījums un pierādījumi par ārkārtējo apstākļu esību, savukārt atkāpes piemēros vienoti attiecībā uz iepriekš noteiktajiem atbalsta nosacījumiem. Investīciju projektu īstenošanā ārkārtējās situācijas izsludināšana nodrošinās objektīvu pamatojumu, lai LAD, izvērtējot projektu īstenotāju situāciju, varētu lemt par risinājumiem gadījumos, kad ārkārtas apstākļu ietekmē ir radušās grūtības izpildīt projekta ietvaros uzņemtās saistības.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) un kredītiestādes varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, VID varēs nepiemērot nokavējuma naudu par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ. Kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu vai maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām. Tāpat līgumu, tostarp starptautisku līgumu, nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta par force majeure, samazinot risku, ka partneri piemēros sankcijas.

Ārkārtējās situācijas izsludināšana nemaina jau noslēgto ražas un dzīvnieku apdrošināšanas līgumu spēku. Ja polisē nav paredzēts attiecīgs izņēmums, ārkārtējā situācija nav pamats apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumam.