Jaunā mācību gada sākums nozīmē vasaras ierastā režīma maiņu gan bērniem, gan viņu ģimenēm – agrākus rītus, mācību un ārpusskolas nodarbību slodzi un jaunu dienas ritmu. Lai bērnam būtu vieglāk pielāgoties, svarīgi parūpēties ne tikai par skolas piederumiem, bet arī par miegu, uzturu, kustībām un emocionālo labsajūtu.
1. Atvēlēt pietiekami daudz laika miegam
Bērniem no sešiem līdz 12 gadiem ieteicams gulēt 9–12 stundas diennaktī, bet pusaudžiem no 13 līdz 18 gadiem – 8 līdz 10 stundas. Nepietiekams miegs var novest līdz uzmanības un uzvedības grūtībām, kā arī sliktākiem psihiskās veselības rādītājiem.
Ja vasarā bērns pieradis iet gulēt vēlāk, skolas režīmu ieviesiet pakāpeniski. Pirms gulētiešanas dodiet priekšroku mierīgām nodarbēm, nevis viedierīcēm. Arī brīvdienās centieties ievērot līdzīgu miega režīmu. Plānojot pulciņus un citas aktivitātes, vispirms paredziet pietiekami daudz laika miegam.
2. Parūpēties par regulārām maltītēm
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2022. gada pētījumā tikai 49,3% aptaujāto 11, 13 un 15 gadus veco skolēnu norādīja, ka brokasto katru darbdienu. Brokastis ir svarīga ēdienreize, tāpēc vecāki var palīdzēt bērnam izveidot paradumu no rītiem paēst.
Sāciet ar vienkāršu soli: jau vakarā vienojieties, kas būs brokastīs, un no rīta atvēliet laiku nesteidzīgai maltītei. Pilngraudu maize ar olu un dārzeņiem vai bezpiedevu jogurts ar auzu pārslām un augļiem ir vienkārši pagatavojami brokastu varianti. Piedāvājiet bērnam dažas iespējas un iesaistiet viņu maltītes gatavošanā.
Vērts arī noskaidrot, vai bērns skolā regulāri paēd pusdienas un, ja tās paliek neapēstas, pārrunāt iemeslus. Regulāras maltītes un daudzveidīgs uzturs ir svarīgi bērna veselībai un pašsajūtai.
3. Iekļaut kustības ikdienā
Pasaules Veselības organizācijas pētījumā konstatēts, ka Eiropā, Centrālāzijā un Kanādā tikai 22% zēnu un 15% meiteņu ik dienu vismaz 60 minūtes nodarbojās ar vidējas līdz augstas intensitātes fiziskajām aktivitātēm.
Lai bērns vairāk kustētos, nav nepieciešams vēl viens pulciņš. Aktīvas rotaļas, dejošana, riteņbraukšana vai raita pastaiga arī palīdz izkustēties. Svarīgi ļaut bērnam izvēlēties sev tīkamu nodarbi un pielāgot slodzi viņa spējām un veselības stāvoklim. Kopīga pastaiga pēc skolas var būt arī labs laiks sarunām.
4. Pievērst uzmanību bērna emocionālajai labsajūtai
SPKC pētījumā 41,9% skolēnu norādīja, ka mācībās izjūt diezgan lielu vai ļoti lielu spriedzi. Meiteņu vidū šis īpatsvars bija 49,1%, bet zēnu – 34,6%. Tas atgādina, ka bērna labsajūtu nevar vērtēt tikai pēc sekmēm mācībās.
Pirmajās mācību nedēļās neaizpildiet katru pēcpusdienu ar pienākumiem. Atstājiet laiku atpūtai un nesteidzīgām sarunām. Jautājiet, kas bērnu iepriecina un kas satrauc, un uzmanīgi uzklausiet arī šķietami nelielas bažas.
Ja satraukums pastiprinās, nepāriet vai traucē gulēt, apmeklēt skolu un piedalīties ikdienas aktivitātēs, jākonsultējas ar ģimenes ārstu un skolas atbalsta speciālistiem. Arī atkārtotas sāpes vai citas fiziskas sūdzības nevajadzētu automātiski piedēvēt stresam.
Nav jācenšas visus paradumus mainīt uzreiz. Sāciet ar dažiem vienkāršiem soļiem – noteiktu gulētiešanas laiku, mierīgāku rītu, kopīgu maltīti vai pastaigu. Bērnam skolas ritmā iejusties ir vieglāk, ja pienākumi mijas ar atpūtu un viņš jūt vecāku atbalstu.
