Turpinot gada sākumā aizsākto sarunu ciklu Es no Limbažpuses nācis, Ausekļa Limbažu teātris (ALT) šomēnes aicināja interesentus uz tikšanos ar Martu un Neftali jeb fantastisko saksofonistu duetu – kādreizējo limbažnieci Martu Apini un viņas dzīvesbiedru Neftali Robaina. Šobrīd viņu dzīvesvieta ir Spānijai piederošās Kanāriju salas, taču vasaras abi kopā ar meitiņu Emmu pavada Latvijā. Gluži kā gājputni jūnijā atlido šurp, bet tagad jau devušies uz dienvidiem – uz mājām Grankanārijā, lai nākamvasar atkal atgrieztos Limbažos…
Tikšanos Teātra mājā, protams, ievadīja Martas un Neftali spēlēta brīnišķīga melodija. Sākot pasākumu, tā idejas autore un arī režisore Regīna Tamane vispirms pajautāja publikai: – Sajutāties taču kopā ar mūziku mazliet pacēlušies spārnos, vai ne? Bet tagad atkal nolaidīsimies uz zemes un parunāsimies. Taču arī saruna bija tāda, kas iedvesmo un iepriecina. Tā kā pasākumu rīkoja ALT, tad pašsaprotami, ka daudz tika runāts par teātri. Marta savulaik spēlējusi režisores Intas Kalniņas vadītajā skolēnu teātrī Kriksis. Sākusi, mācoties 4. klasē. Pati izlēmusi, ka grib, un pieteikusies. Piedalījusies dažādās izrādēs un spēlējusi – ak, cik dažādus personāžus – sēni, uguni, kārti… – Martiņa bija ļoti dzīvīga, maziņa un kustīga. Turklāt agri saprata atziņu, kas noder visai dzīvei, – ja izrāde sākusies un aiziet, tad vairs apstāties nedrīkst, – atgādināja I. Kalniņa. Un viņas teiktajam uzreiz piekrita Marta.
Maksas raksts
Pilno rakstu vari lasīt ar Digitālo abonementu
Ja Tev jau ir abonements – pieslēdzies. Ja vēl nav, noformē Digitālo, E-avīzes vai Drukātās avīzes abonementu, un raksts atvērsies pilnībā.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.