Šajā laikā vēlmi sajust kādu siltāku saules staru tepat Eiropā nav viegli apmierināt, jo mums relatīvi tuvajās dienvidu zemēs martā pavasaris vēl tikai tuvojas. Tomēr šur tur gaisa temperatūra, ja paveicas, jau sasniedz gandrīz +20º. Viena no tādām vietām ir Vidusjūras piekraste Spānijā, reģions, ko sauc par Saulaino krastu. Turp arī devos kopā ar ģimeni. Sauli redzēju, arī siltums bija, pat ja ne tāds, kas piemērots laiskai atpūtai pludmalē. Taču ekskursijām laiks pārsvarā bija ideāls. Tūristu taipusē šobrīd vēl maz, lielākā daļa sastapto šķita līdzīgi mums – orientēti uz ceļošanu, nevis sauļošanos. Jāteic, Spānija ir tik apdzīvota, ka bail pat domāt, kas notiek, kad to pārplūdina atpūtnieki. Kūrortpilsētiņas blīvi klāj apbūve, ko iesaucām par strazdu būriem. Baltās un pasteļtoņos krāsotās mājeles cita pie citas satupinātas jūras krastos un kalnu nogāzēs. Šobrīd lielākās daļas slēģi ir aizvērti, bet piezogas sajūta, ka reģions bauda klusumu pirms vasarnieku vētras.
