Tas nu ir noticis – Latvijā ir jauna Saeima, valdība un uz sliekšņa jau mīņājas arī jauna administratīvi teritoriālā reforma. Diez vai ierindas cilvēks vairs atceras, ka aizsākums iepriekšējai reformai datējams jau ar pagājušā gadsimta 90. gadiem. Vairāk atmiņā varētu būt 2009. gadā notikušās pārmaiņas, kad izveidoja novadus. Kā zināms, bijušajā Limbažu rajona teritorijā tapa trīs novadi – Alojas, Limbažu un Salacgrīvas, bet Lēdurga pievienojās Krimuldai. Latvijā šobrīd pavisam ir 110 novadu un deviņas republikas nozīmes pilsētas. Jau toreiz, veicot reformu, tika pieļautas atkāpes no likumā noteiktā, bet pērn secināts, ka 39 novadiem un divām republikas nozīmes pilsētām nav noteiktais iedzīvotāju skaits, savukārt 52 novados nav kritērijiem atbilstoša attīstības centra. Esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā iedalījuma un saimnieciskajā ziņā esot neloģisks.
Ko nu? Jaunā Latvijas valdība savā deklarācijā kā darbības prioritāti ierakstījusi administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir šīs reformas dedzīgs karognesējs. Jau paziņots, ka tā jāveic līdz 2021. gadam. Tātad nākamo vietējo varu jau vēlēsim tādās pašvaldību teritorijās, kādās Latviju ar likuma flomāsteru būs iezīmējusi valsts lēmējvara – Saeima. Daudz laika vairs nav.
